Arhīva kalendārs
Pasākums sākās ar dalībnieku iepazīšanās un atkalsatikšanās brīdi, lai draudzīgā un produktīvam darbam labvēlīgā gaisotnē varētu turpināt tikšanos. Ievadvārdus teica VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, uzsverot remigrācijas speciālistu nozīmīgo darbu un novēlot šajā satikšanās reizē gūt iedvesmu un jaunas idejas.
Ik gadu Vidzemes remigrācijas speciālistu sanāksme piedāvā dalībniekiem satikšanos ar īpaši uzaicinātajiem viesiem, kuri dalās ar noderīgu informāciju turpmākajam darbam ar esošajiem un potenciālajiem remigrantiem. Šoreiz uz tikšanos bija aicināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valsts tēla nodaļas diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos Ilze Mičule, Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles konsultante EURES jautājumos Zane Meļķe un Vidzemes plānošanas reģiona projektu eksperte Zelma Mičule, kura pastāstīja par VPR konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”.
Vidzemes remigrācijas koordinatores Inga Madžule sniedza atskatu uz šā gada remigrācijā paveikto Vidzemē. Savukārt Vidzemes pašvaldības pārstāvji aktīvi pauda savu viedokli un dalījās ar informāciju par paveikto novados. Par kolēģu pieredzi citviet Latvijā varēja uzzināt Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatoru prezentācijās.
Tikšanās dalībnieki apmeklēja nesen atvērto Kosmosa izziņas centru, bet pasākuma noslēgumā bija iespēja satikt diasporas pārstāvi no Lielbritānijas Tomu Zeltiņu, kurš rīko lielāko latviešu kopā sanākšanas pasākumu ārpus Latvijas – “Bērzes Strazdu Jāņu festivālu”, kas ik gadu pulcē ap 5 tūkstošiem apmeklētāju. Remigrācijas koordinatori saņēma uzaicinājumu apmeklēt festivālu, lai satiktu tautiešus un izzinātu situāciju latviešu diasporā Lielbritānijā.
Pasākuma rīkotāja Inga Madžule atzīst: “Esmu gandarīta, ka sanāksme pulcēja kuplu dalībnieku skaitu. Šī bija laba iespēja Vidzemes remigrācijas speciālistiem satikties, apspriest aktuālos jautājumus, apmainīties ar pieredzi un paplašināt redzesloku. Sanāksmē pārrunājām nodarbinātības un uzņēmējdarbības jautājumus, kā arī apspriedām problēmas, kas saistītas ar remigrantu bērnu iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā.” _____________ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
Uz ikgadējo Ziemassvētku pasākumu tika aicinātas sabiedriski aktīvākās un radošākās Latvijas daudzbērnu ģimenes pēc novadu pašvaldību ieteikuma. Tika sveiktas arī ģimenes, kas pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs atgriezušās dzīvot Latvijā. Rinkēvičs pauda pateicību, sacīdams: "Jūs esat šeit, jo jūs kā stipras ģimenes esat paraugs saviem līdzcilvēkiem un mums visiem Latvijā. Jūs lieliski parādāt, kā var apvienot gan darbu, gan rūpes par bērniem, gan arī sabiedriskās aktivitātes." Golubovu ģimene nepilnus piecus gadus dzīvoja Apvienotajā Karalistē, Pīterboro pilsētā. Latvijā tā atgriezās 2017.gadā, jo neapmierināja Anglijas izglītības un veselības sistēma. Ģimene dzīvo Valkā. Aleksandrs strādā Valkas novada pašvaldībā, savukārt Sandra rūpējās par bērniem un ģimeni. Pēc izglītības un darba pieredzes viņa ir sociālais rehabilitētājs ar darba pieredzi Apvienotajā Karalistē. “Bērni ir ļoti radoši un sportiski. Vecākā meita Sofija apmeklē mākslas un sporta skolas. Loreta ir galvenais sportists – dzimis sprinteris. Madara ir mūsu galvenā mūzikas dvēselīte, apmeklē mūzikas skolu un gatavojas kļūt par pianisti. Pēteris noteikti kļūs par auto vai motosportistu. Nebaidās no ātruma un ūdens. Emīlija vēl plāno savu nākotni, vērojot vecākās māsas un brāli. Māk pastāvīgi uzkāpt pa trepēm divstāvu gultas otrajā stāvā, ja vecāki nepamana,” ar savām atvasēm lepojas Aleksandrs un Sandra. Ģimenes Rīgas pilī pulcējās no Aizkraukles novada, Alūksnes novada, Augšdaugavas novada, Dienvidkurzemes novada, Dobeles novada, Gulbenes novada, Krāslavas novada, Kuldīgas novada, Ķekavas novada, Saldus novada, Smiltenes novada, Valkas novada, Balviem, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Olaines un Rīgas.
Foto autors: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja
Golubovu ģimene nepilnus piecus gadus dzīvoja Apvienotajā Karalistē, Pīterboro pilsētā. Latvijā tā atgriezās 2017. gadā. Pašlaik ģimene dzīvo Valkā. Aleksandrs strādā Valkas novada pašvaldībā, savukārt Sandra rūpējās par bērniem un ģimeni. Golubovu ģimene devās uz Angliju 2012. gadā. Turpinoties globālajai ekonomiskajai krīzei Aleksandrs un Sandra meklēja labākas dzīves un darba iespējas, lai nodrošinātu stabilāku un drošāku nākotni sev un saviem bērniem. Anglija tolaik tika uzskatīta par valsti, kas varētu piedāvāt labākas iespējas gan karjerai, gan izglītībai. Sākotnēji Golubovu ģimene apmetās pie Sandras labākās draudzenes, kura dzīvoja Pīterboro pilsētā, pēc tam pārvācās uz savu mājokli turpat Pīterboro. Aleksandrs sāka strādāt kompānijas “Amazon” loģistikas centrā. Viņš bija iesaistīts dažādos darbos, tostarp iekšējās loģistikas organizēšanā. Darbs loģistikas centrā prasīja lielu fizisko piepūli un izturību. Aleksandam nācās strādāt arī nakts maiņās. Tas ievērojami ietekmēja ģimenes dzīvi. Pēc nakts maiņas viņam vajadzēja atgriezties mājās, lai bērnus aizvestu uz skolu, pēc tam pašam atpūsties dažas stundas, un atkal doties pakaļ bērniem uz skolu un pēc tam uz darbu. Šāds grafiks prasīja no viņa lielu fizisko un emocionālo piepūli, kā arī laika koordinēšanu ar sievas darba grafiku, lai nodrošinātu, ka vienmēr ir kāds ar bērniem, jo Anglijā ir visai stingri noteikumi attiecībā uz bērnu pieskatīšanu, salīdzinot ar Latviju. Bērni nevar doties vieni uz skolu līdz 12 gadu vecumam, bet naktī atrasties mājā vieni līdz pat 16 gadu vecumam. Tas radīja papildus izaicinājumus ģimenes dzīves organizēšanā un kopējās dzīves kvalitātes saglabāšanā. Aleksandrs uzskatīja, ka darbs “Amazon” loģistikas centrā nebija viņa aicinājums, tādēļ apsvēra iespēju turpināt studijas. Viņš pat devās uz Kembridžas Universitātes atvērto durvju dienu ar mērķi iestāties maģistrantūrā. Taču Aleksandra vecums (virs 30 gadiem) bija šķērslis, jo tas nozīmēja, ka viņam pašam būtu jāapmaksā studiju izmaksas. Tādēļ viņš nolēma meklēt citas iespējas, kas labāk atbilstu viņa karjeras mērķiem un finansiālajām iespējām. Par spīti grūtībām Golubovu ģimene kopumā veiksmīgi integrējās Anglijā. Īpaši labi izdevās iejusties bērniem, kas vieglāk apguva valodu un pielāgojās jaunajai videi. Sandra apguva angļu valodu ceturtajā līmenī vietējā Pīterboro koledžā, lai varētu iesaistīties darba tirgū. Pirms došanās uz Angliju viņa bija ieguvusi sociālā rehabilitētāja izglītību Rēzeknes Augstskolā. Anglijā viņa nostrādāja divus gadus neiroloģijas centrā Pīterboro. Darbs bija emocionāli un fiziski grūts, jo viņa aprūpēja pacientus ar dažādām smagām veselības problēmām. Golubovu ģimene uzturēja saikni ar Latviju, viesojoties Latvijā un uzņemot ciemos radus. Šajā laikā, kad vēl nebija tik izplatīti dažādi tiešsaistes komunikācijas līdzekļi kā WhatsApp, ģimene izmantoja e-pastus, lai sazinātos ar radiniekiem un draugiem Latvijā. Šāda veida komunikācija palīdzēja viņiem saglabāt ciešas saites ar Latviju un uzturēt kontaktu ar tuviniekiem, neskatoties uz attālumu. Golubovu ģimenes lēmums atgriezties Latvijā bija balstīts uz vairākiem faktoriem, kas sakrājās laika gaitā. Pirmkārt, finansiālie apstākļi Lielbritānijā kļuva grūtāki - algas nepieauga, bet izdevumi, ieskaitot īres maksu un komunālos maksājumus, kļuva lielāki. Darba grafiku nesaskaņotība radīja papildu grūtības. Aleksandrs strādāja nakts maiņās, kamēr viņa sieva strādāja dienas laikā. Tas nozīmēja, ka viņiem bija jākoordinē bērnu pieskatīšana un skolas apmeklējumi. Šis situācijas radīja lielu stresu un fizisko nogurumu.
Papildus tam, Golubovu ģimeni neapmierināja arī veselības aprūpes sistēma. Viņi saskārās ar problēmām, piemēram, garām rindām pie ārstiem, kas dažkārt varēja ilgt līdz 12 stundām. Šādi apstākļi radīja neērtības un stresu ģimenei un ietekmēja dzīves kvalitāti. Golubovu ģimeni neapmierināja arī ierobežotās iespējas būt pie dabas, sēņot un ogot vai vienkārši doties pastaigās. Vienīgā pieejamā atpūta dabā Pīterboro pilsētas robežās bija parks, uz kuru vajadzēja diezgan ilgi braukt ar sabiedrisko transportu. Plānojot atgriešanos Latvijā, Golubovu ģimene iegādājās dzīvokli Liepā, jo pirms došanās uz Angliju ģimene dzīvoja netālu – Sandras dzimtajās Cēsīs. Tas bija svarīgs solis viņu atgriešanās procesā, jo nodrošināja stabilu un pastāvīgu mājokli, kurā viņi varēja sākt savu jauno dzīvi Latvijā. Pēc atgriešanās Aleksandrs centās atrastu savā profesijā atbilstošu pozīciju, bet saprata, ka ir zaudējis saikni ar Latvijas darba tirgu. Viņš aktīvi centās atrast darbu tuvākajā apkaimē – Cēsīs, Valmierā un citviet Vidzemē, bet sastapās ar grūtībām, jo tajā laikā pieprasījums pēc juristiem nebija liels. Viņš arī meklēja darbu, kas saistīts ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un projektu vadību, bet šīs prasmes nebija pieprasītas. Situācija mainījās, kad viņam pazvanīja viņa sens draugs un kursabiedrs, kurš pastāstīja Aleksandram par jurista darba vakanci Valkas novada pašvaldībā. Interesanti, ka Aleksandrs pirms šī zvana pat nezināja, kur precīzi atrodas Valka. Viņš devās uz darba interviju Valkā, kas bija viņa pirmā vizīte šajā pilsētā. Sākot strādāt Valkā, aptuveni gadu viņš ik dienu brauca no Liepas uz darbu, pirms ģimene iegādājās mājokli un pārcēlās dzīvot uz Latvijas-Igaunijas robežpilsētu. Golubovu vecākā meita, kas bija septiņus gadus veca, un otrā meita, kas bija piecusarpus gadus veca, kad ģimene atgriezās Latvijā, atceras savu laiku Anglijā ļoti maz. Taču angļu valoda, ko viņas apguva Anglijā, palika ar viņām un turpina būt daļa no viņu valodu prasmēm. Abas meitenes ātri un veiksmīgi iekļāvās Latvijas izglītības sistēmā. Drīz vien pēc atgriešanās Latvijā Golubovu ģimenē ienāca trešā meitiņa, bet tagad Aleksandrs un Sandra lepojas jau ar piecām atvasēm. “Bērni ir ļoti radoši un sportiski. Vecākā meita Sofija apmeklē mākslas un sporta skolas. Loreta ir galvenais sportists – dzimis sprinteris. Madara ir mūsu galvenā mūzikas dvēselīte, apmeklē mūzikas skolu un gatavojas kļūt par pianisti. Pēteris noteikti kļūs par auto vai motosportistu. Nebaidās no ātruma un ūdens. Emīlija vēl plāno savu nākotni, vērojot vecākās māsas un brāli. Māk pastāvīgi uzkāpt pa trepēm divstāvu gultas otrajā stāvā, ja vecāki nepamana,” priecājas vecāki. Golubovu ģimene ir apmierināta ar savu lēmumu atgriezties Latvijā. Šis lēmums, šķiet, ir bijis pozitīvs solis viņu dzīvē, lai gan sākotnējā pieredze Aleksandram ar darba meklējumiem nebija veiksmīga. Tomēr pēc neatlaidīgiem meklējumiem viss ir atrisinājies. Ģimene novērtē izglītības un medicīnas pieejamību un iespējas karjeras attīstībā. Ļoti būtisks faktors ir iespēja dzīvot tuvu dabai. “Valkā pēc desmit minūšu pastaigas es varu būt mežā, elpot svaigu gaisu, lasīt ogas un sēnes, kas Anglijā nebija iespējams,” piebilst Aleksandrs.
Foto autors Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja
Šis starptautiskais izglītības un profesionālais ceļojums bagātināja Zandu ar dažādām pieredzēm un iedeva viņai plašāku skatījumu uz arhitektūru kā disciplīnu. Viņas laiks Anglijā ievērojami ietekmēja viņas profesionālo attīstību, dodot iespēju saprast un pielietot jaunākās arhitektūras tendences un metodes. Zandas Lapsas stāsts ir iedvesmojošs piemērs par aizrautību un mērķtiecību, kas izpaužas gan viņas izglītībā, gan profesionālajā darbībā. Zanda nolēma doties uz Angliju vairāku iemeslu dēļ. Viens no galvenajiem motīviem bija vēlme paplašināt savas zināšanas arhitektūrā, izmantojot starptautisku izglītību. Viņa izvēlējās studēt Notingemas Universitātē, kas ir pazīstama ar augstajiem akadēmiskajiem standartiem. Šis solis bija daļa no viņas vēlmes profesionāli augt un attīstīties. Tāpat Zandai bija interese piedzīvot citā valstī, gūt jaunas pieredzes un izaicinājumus. Savu ieceri Zanda īstenoja mērķtiecīgi. Lai sagatavotos studijām, viņa pavadīja divus mēnešus Anglijā, dzīvojot angļu ģimenē un apmeklējot valodas kursus, lai uzlabotu savu sarunvalodu un sagatavotos akadēmiskajai videi. Šis periods bija būtisks, lai varētu sekmīgi studēt un adaptēties jaunajā vidē, kā arī nokārtot nepieciešamos valodas testus augstākās izglītības iestādēs Anglijā. Zanda devās uz Angliju kopā ar vīru Artūru, kura profesionālā darbība ir saistīta ar automašīnu tirdzniecību, sadarbojoties ar partneriem Apvienotajā Karalistē un Vācijā. Viņš turpināja strādāt savā jomā, dodot iespēju Zandai augstskolas pirmajos kursos pilnībā pievērsties studijām. Zanda Lapsa studēja Notingemas Universitātē Anglijā no 2009. līdz 2017. gadam. Viņas studiju laiks ietvēra bakalaura un maģistra grādu iegūšanu arhitektūrā, kā arī vienu gadu prakses darbu. Šis septiņu gadu periods bija ievērojams viņas profesionālajai attīstībai, sniedzot gan akadēmiskās zināšanas, gan praktisko pieredzi arhitektūras nozarē. Prakses gadu viņa pavadīja Nīderlandē, strādājot profesionālā arhitektūras birojā. Šī pieredze deva viņai iespēju praktiski pielietot savas zināšanas un uzlabot prasmes. Pēc prakses gada Nīderlandē Zanda atgriezās Anglijā, kur turpināja savas studijas Notingemas Universitātē. Viņa strādāja Londonā, arhitektu birojā, piedaloties dažādu projektu izstrādē, kas ļāva viņai turpināt attīstīt savas profesionālās prasmes un pieredzi. Pēc darba Londonā Zanda pārcēlās uz Lesteru, kur viņa strādāja par arhitekti. Lesterā viņa turpināja attīstīt savu karjeru, piedaloties dažādos arhitektūras projektos un uzkrājot vēl vairāk pieredzes savā jomā.
Zandas un Artūra dēls Kristofers piedzima Anglijā, Londonā. Šis bija nozīmīgs notikums, liekot pārvērtēt dzīves prioritātes un ko viņi varētu piedāvāt savam dēlam Anglijā. Abi apsvēra iespējas atgriezties Latvijā, uzskatot, ka dzīve dzimtenē ģimenei sniegtu vairāk priekšrocību. Zanda pamanīja sludinājumu par galvenā arhitekta vakanci Valmierā un nolēma pieteikties, uzskatot, ka viņas starptautiskā pieredze varētu būt noderīga Latvijā. Valmieras piemērotība ģimenes dzīvei bija svarīgs faktors viņu lēmumā pārcelties uz Latviju. Ar savu mierīgo un draudzīgo vidi tā nodrošināja piemērotu apstākļu kombināciju gan ģimenes dzīvei, gan profesionālajai attīstībai. Pilsēta piedāvāja drošu un komfortablu vidi Kristoferam, kā arī pietiekami daudz iespēju Zandai realizēt savu profesionālo potenciālu kā arhitektei. Valmieras pašvaldība nodrošināja atbalstu ģimenei, piedāvājot dzīvesvietu jaunajos īres namos un vietu bērnudārzā Kristoferam. Šis atbalsts bija svarīgs, lai ģimene varētu veiksmīgi integrēties jaunajā vidē un Zanda varētu pilnībā koncentrēties uz savu jauno lomu Valmieras galvenās arhitektes amatā. Savukārt Artūrs varēja turpināt savu starptautisko karjeru, atkal esot Latvijā. Zanda Lapsa savu lēmumu doties uz Angliju un pēc tam atgriezties Latvijā vērtē pozitīvi. Viņas laiks Anglijā bija vērtīgs gan profesionālās zināšanas un pieredzes ziņā, gan arī personiskajā attīstībā. Viņa uzskata, ka, atgriežoties Latvijā, viņa var efektīvi izmantot savu zināšanu un pieredzes bagāžu, lai veicinātu Valmieras attīstību. Zanda Lapsa Valmierā plāno realizēt vairākus projektus, kas saistīti ar pilsētas kultūras un arhitektūras attīstību. Viņas prioritātes ir pilsētvides, piemēram, parku un ielu, labiekārtošana, kā arī daudzveidības un identitātes veicināšana pilsētvidē. Zanda vēlas integrēt savu starptautisko pieredzi un redzējumu, lai uzlabotu Valmieras arhitektūras kvalitāti un veidotu patīkamu vidi vietējiem iedzīvotājiem un viesiem.
Foto no personiskā arhīva. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Piektdien, 1. decembrī, Cēsīs norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību remigrācijas speciālistu tikšanās, pulcējot ap 20 dalībniekiem ne tikai no Vidzemes, bet arī Kurzemes un Zemgales reģiona remigrācijas koordinatorus un īpašos viesus.
Kuplā Golubovu ģimene no Valkas – tētis Aleksandrs, mamma Sandra, bērni Sofija, Loreta, Madara, Pēteris un Emīlija – bija viena no 20 daudzbērnu ģimenēm no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, kas šogad svinīgajā Ziemassvētku pasākumā Rīgas pilī kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču iededza svētku egli.
Zanda Lapsa ir Latvijas jaunā arhitekte, kurai jau ir bagāta profesionālā un akadēmiskā pieredze. Latvijā viņa atgriezās 2019. gadā pēc 9 gadiem pavadītiem Anglijā un viena gada Nīderlandē. Pirms došanās uz ārzemēm Zanda pēc vidusskolas absolvēšanas dzimtajā Alūksnē sākotnēji studējusi komunikācijas zinātni Stradiņa universitātē un vēlāk arhitektūru Rīgas Celtniecības koledžā. Viņa strādāja arī interjera žurnālā DEKO un projektēšanas birojā A.I.D.E. Rīgā. Zanda turpināja studijas Notingemas Universitātē, Anglijā, iegūstot bakalaura un maģistra grādu arhitektūrā. Viņas izglītība un pieredze nodrošināja labas karjeras iespējas gan Anglijā, gan Nīderlandē, pirms viņa atgriezās Latvijā un kļuva par Valmieras pilsētas galveno arhitekti.
