Arhīva kalendārs
Forums tika atklāts ar vairākām nozīmīgām uzrunām. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde savā teiktajā norādīja uz mediju pieaugušo nozīmi diasporas kopienas komunikāciju kanālu veidošanā, kā arī uzteica, ka tiek dibinātas jaunas tradīcijas kā “Gada cilvēks diasporā”, lai tādējādi varētu izteikt pateicību par entuziasmu, kas tiek ieguldīts ikdienā dzīvojot ārpus Latvijas. Sekoja arī Pasaules brīvo latviešu apvienības izpilddirektora Raita Eglīša, arī LIAA diasporas koordinatores ekonomikas jautājumos Ilzes Mičules uzrunas, kurā galvenokārt tika uzsvērts Latviesi.com nozīme diasporas informācijas apmaiņā un Induļa Bērziņa degsme par savu ideju, spēja pārliecināt citus, kā rezultātā projekts “Latviesi.com” pastāv 20 gadus. Tādēļ forums turpinājās ar Latvijas Televīzijas žurnālistes Laura Vonda sagatavoto prezentāciju par Latviesi.com attīstības ceļu 20 gadu garumā. Inese Vaikule moderēja diskusiju “Kā radīt sabiedriski nozīmīgu saturu, lai diaspora kļūtu par neatņemamu Latvijas informatīvās telpas daļu?” Ļoti svarīga ir sadarbība starp medijiem un skatītājiem, lai varētu veidot patērētājiem interesantu saturu. Bet ņemot vērā, ka diasporas un latviešu auditorijas intereses ļoti atšķiras, arī kontentam jābūt dažādam. Dažkārt, būtu interese par latviešu viedokli ārvalstīs notiekošajām politiskajām aktualitātēm, varbūt dažkārt vajadzētu kādu skaudrāku stāstu izstāstīt, lai netiek rādīta idealizēta dzīve diaspora. Labā ziņa bija tā, ka Latvijas televīzija ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Latviesi.com, kas liek cerēt uz aktīvāku informācijas apriti. Diskusijā “Vai kopienas radīts saturs medijā ir ieguvums sabiedrībai?”, kuru moderēja Indulis Bērziņš, tika uzsvērts par profesionālās kapacitātes celšanu, jo liela nozīme ir kopienas iesaistei satura veidošanā un jārod papildus budžets tam, lai veidotie sižeti, raksti un relīzes ir augstas kvalitātes materiāls. Pasaules dinamika ģeopolitiskā situācijā diasporas nozīmē pieaug, dzīve diasporā mutuļo un tas ir ieguvums gan Latvijas sabiedrībai, gan ārpus tās – šādu atziņu teica laikrakstu “Brīvā Latvija” un “Laiks” redaktore Ligita Kovtuna. Savukārt, Ingemārs Vekteris Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors pauda sekojošo: “Mediju un nevalstisko organizāciju sadarbība radītu situācijas, kurās tiktu “šķaidīti” informācijas burbuļi, kurus rada lielie mediji. Pēdējais laiks mediju politikas veidotājiem pamanīt un saprast, ka ir jāizmanto tehnoloģiju iespējas, jo auditorijai ir vienalga, kas to veido, galvenais, lai saturs ir saistošs.” Šogad tika dibināta jauna tradīcija – pasniedzot balvu “Gada cilvēks Latvijas diasporā 2024,” godināt cilvēkus, kas dzīvojot ārpus Latvijas snieguši ievērojami artavu Latvijas pilsoniskās līdzdalības, kultūras, izglītības, ekonomikas, starptautisko attiecību vai citu Latvijai nozīmīgu panākumu veicināšanā. Šogad balvu saņēma divi nozīmīgi cilvēki: Mārtiņš Andersons, Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis un Selga Apse ar XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanādā rīcības komitejas komandu. Informāciju sagatavoja: Ruta Priede, remigrācijas koordinatore Latgalē, Latgales plānošanas reģions
Santa devās ceļojumā pa Camino del Norte un Camino Portugues, kopā veicot iespaidīgus 1000 kilometrus. Šis ceļojums bija ne tikai fizisks pārbaudījums, bet arī garīgs piedzīvojums, kas palīdzēja Santai atklāt jaunas dzīves un sevis dimensijas. Pasākuma laikā Santa dalīsies ar praktiskiem ceļojuma padomiem un savām dziļākajām pārdomām, kas gūtas Svētā Jēkaba ceļā. Šis stāsts būs aizraujošs ikvienam, kurš vēlas iepazīt, kā ceļš var mainīt dzīvi – ne tikai fiziski, bet arī emocionāli un garīgi. Santa atklās, kā šāds ceļojums var kļūt par atspēriena punktu jauniem mērķiem un pašizaugsmei. Pasākums ir daļa no Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores Ingas Madžules jaunās iniciatīvas, kas aicina remigrantus dalīties ar saviem pieredzes stāstiem. Šī būs pirmā "Remigrantu stāstu pēcpusdiena", kurā varēs iedvesmoties no Santas Koras neparastā ceļojuma. Aicinām visus interesentus piedalīties šajā iedvesmojošajā stāstu pēcpusdienā un dzirdēt, kā Santas Koras 1000 kilometru garais ceļojums pa Svētā Jēkaba ceļu mainīja viņas dzīvi un atklāja jaunas iespējas. Pasākuma norises laiks: 20. oktobris, plkst. 13.00 – 16.00 Pasākums ir atvērts visiem interesentiem. Nepalaidiet garām iespēju satikt Santa Koru un dzirdēt viņas iedvesmojošo stāstu! Kontaktinformācija: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā E-pasts: inga.madzule PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: +371 29432959 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā E-pasts: dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: +371 28246484
Dzīve Lielbritānijā: izglītība un pieredze Pirms trim gadiem Valters devās uz Lielbritāniju, lai iegūtu izglītību starptautiskajās attiecībās un attīstībā. Viņam vienmēr bijusi interese par pasaules procesiem, tāpēc šīs studijas šķita piemērots veids, kā iegūt plašāku redzesloku un padziļināt zināšanas. Lai gan izglītība bija primārais iemesls viņa aizbraukšanai, Valters jau no paša sākuma zināja, ka viņu vienmēr vilks atpakaļ uz Latviju. „Es nezināju, vai es palikšu tur uz visiem laikiem. Mana doma bija - “gan jau dzīve rādīs”, bet jau pirmajos mēnešos sapratu, ka ļoti ilgojos pēc mājām,” stāsta Valters. Studiju gados Valters daudz ceļoja, piedaloties starptautiskos projektos, kas deva iespēju iepazīt dažādas kultūras un paplašināt savu pieredzi. Viņš apmeklēja Indiju, Vjetnamu, Portugāli un citas valstis, un tas ļāva viņam redzēt pasauli no dažādām perspektīvām. Tomēr, neskatoties uz šīm aizraujošajām pieredzēm, Valters arvien vairāk sāka ilgoties pēc mājām. „Bija brīži, kad, esot tur, domāju par to, cik ļoti man pietrūkst Latvijas kultūra, ģimene un vide. It īpaši ģimene, jo mums ir tuvas attiecības, un man bija svarīgi būt kopā ar saviem radiem,” viņš dalās. Papildus studijām Valters aktīvi piedalījās latviešu diasporas dzīvē Londonā. Viņš bija Londonas latviešu kora dalībnieks un regulāri piedalījās latviešu kopienas pasākumos. „Dziedot latviešu korī Londonā, es ne tikai uzturēju saikni ar dzimteni, bet arī sapratu, cik ļoti man svarīga ir latviešu kultūra un tās vērtības,” viņš atceras. Šī pieredze vēl vairāk nostiprināja viņa vēlmi atgriezties Latvijā. Lielbritānijā dzīve bieži šķita emocionāli vientuļa, īpaši tādā lielā pilsētā kā Londona. Valters atzīst, ka pilsētas straujais dzīves ritms, lai gan sākotnēji pievilcīgs, ar laiku kļuva smagnējs. „Londona ir liela pilsēta ar milzīgu cilvēku plūsmu, bet es bieži jutos ļoti vientuļš,” viņš atceras. Daudzi cilvēki dodas uz ārzemēm finansiālu apsvērumu dēļ, bet Valtera stāsts bija citāds – viņš meklēja zināšanas un iespējas. Tomēr viņš atzīst - lai gan iespējas nopelnīt ārzemēs bija vieglāk pieejamas, tomēr emocionālā saikne ar dzimteni un ģimeni viņu aizvien vairāk vilka atpakaļ uz Latviju. Atgriešanās Latvijā un uzņēmējdarbības uzsākšana Kad Valters beidzot nolēma atgriezties, viņš jau bija skaidri izplānojis, ka Latvijā vēlētos veidot uzņēmējdarbību, kas ļautu viņam izmantot gūto pieredzi. Viņš atgriezās ar ideju par piedzīvojumu spēļu organizēšanu uzņēmumiem – spēles, kas tiek veidotas digitāli un palīdz komandas saliedēšanas un mārketinga nolūkiem. „Latvijā ir vairāk vietas radošumam, šeit ir lielākas iespējas izmēģināt ko jaunu,” saka Valters, piebilstot, ka viņš apzināti izvēlējās riskēt un izmēģināt uzņēmējdarbību tieši dzimtenē. Viņa ideja ir veidot orientēšanās spēles, kas notiek reālajā vidē, izmantojot mobilās aplikācijas. Šīs spēles ir paredzētas, lai veicinātu uzņēmumu darbinieku saliedēšanos un piedāvātu jaunu veidu, kā uzņēmumi varētu uzrunāt savus klientus. Valters ir pārliecināts, ka šis inovatīvais risinājums spēs piesaistīt gan vietējo, gan starptautisko interesi. Atgriešanās mājās un uzņēmējdarbības sākšana nebija viegla. „Finansiāli tas bija izaicinājums, jo, kamēr es dzīvoju Lielbritānijā, man bija nodrošināts darbs, bet atgriežoties Latvijā, man bija jārisina daudz praktisku jautājumu, sākot ar finansiālajiem resursiem un beidzot ar atbalsta saņemšanu,” atzīst Valters. Tomēr viņš uzsver, ka atgriešanās Latvijā deva viņam iespēju veidot dzīvi no jauna, ar tuvākajiem cilvēkiem sev līdzās. Remigrācijas programmas un atbalsts Lai iegūtu starta kapitālu, Valters piedalījās uzņēmējdarbības ideju konkursā „Atgriezies Smiltenes novadā!”, kur viņa projekts „Piedzīvojumu spēles Lielbritānijā un Smiltenē” saņēma pašvaldības un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu. Šī pieredze viņam parādīja, ka Latvijā ir daudz iespēju, ja esi gatavs izmantot piedāvāto atbalstu un aktīvi darboties. „Latvijā ir ļoti daudz iespēju remigrantiem, un tās vajag izmantot. Man bija iespēja iesaistīties projektā, kas ļāva man attīstīt savu biznesa ideju,” viņš stāsta. Valters atzīst, ka atbalsts no pašvaldības un remigrācijas programmas bija nozīmīgs, jo bez tā uzņēmējdarbības sākums būtu bijis daudz sarežģītāks. Viņš uzskata, ka šāda veida programmas ir lielisks veids, kā atbalstīt tos, kuri vēlas atgriezties Latvijā un veidot savu nākotni šeit. „Man bija iespēja riskēt, jo man bija ģimenes atbalsts, un tas ļāva man vairāk fokusēties uz idejas realizāciju,” viņš piebilst. Nākotnes plāni un patriotisms Valters ir cilvēks, kuram patīk izaicinājumi, un viņš redz daudz iespēju, kā attīstīt savu uzņēmumu nākotnē. Viņa mērķis ir paplašināt savu biznesu un veidot orientēšanās spēles ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā, kur viņam jau ir kontakti un pieredze. „Es vēlos izaugt un attīstīt šo ideju. Es redzu, ka tā ir liela iespēja, un esmu gatavs strādāt, lai sasniegtu savus mērķus,” viņš skaidro. Viena no svarīgākajām vērtībām Valtera dzīvē ir patriotisms, kas viņā īpaši izauga, esot ārzemēs. „Es sapratu - ja kāds ienāk manā mājā, es to sargāšu. Tas ir mans pienākums, un tāpēc arī iestājos Zemessardzē. Šīs ir manas mājas, un man rūp, kas ar tām notiek,” stāsta Valters. Viņš uzskata, ka Latvija ir vieta, kur var veidot nākotni, ja esi gatavs ieguldīt darbu. Viņa moto ir skaidrs: „Zāle ir zaļāka tur, kur tu to aplaisti.” Šis teiciens raksturo viņa attieksmi pret dzīvi – lai kur arī tu atrastos, galvenais ir centība un darbs, un tad arī viss izdosies. Pēc atgriešanās Valters turpina dziedāt arī Latvijā – viņš pievienojās korim “Balsis”, jo dziedāšana viņam kļuvusi par neatņemamu dzīves daļu. „Dziedāšana man vienmēr ir bijusi veids, kā izpaust savu mīlestību pret Latviju, un es lepojos, ka varu to turpināt arī šeit,” viņš piebilst. Valters Dāvids Ostrovskis ir spilgts piemērs tam, ka atgriešanās mājās var būt sākums jauniem sasniegumiem un iespējām. Viņa stāsts apliecina, ka, neskatoties uz sarežģījumiem un izaicinājumiem, ko rada dzīve ārzemēs, atgriešanās dzimtenē un ieguldījums tās attīstībā var kļūt par pamatu veiksmīgai nākotnei. Valters uzsver, ka Latvijā ir iespējams realizēt savas idejas un sasniegt mērķus, ja esi gatavs darboties un nebaidies riskēt. ____________________________________________________________________________________________ Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā E-pasts: dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: +371 28246484
Pasākumā piedalījās vairāk nekā 25 dalībnieki, tostarp remigranti un repatrianti, kuri atgriezušies Latvijā. Viņi dalījās savā pieredzē un iedvesmojās no Santas stāsta. Starp klātesošajiem bija arī Piebalgas porcelāna fabrikas saimnieks Jānis Ronis, kurš izteica ideju par ceļotāju klubiņa izveidi, lai turpinātu dalīties ar līdzīgiem piedzīvojumiem. Santa Kora pasākumā demonstrēja 20 minūšu garu video par savu ceļojumu, demonstrēja savu ceļojuma somu un dalījās ar praktiskiem padomiem, kā sagatavoties ceļojumam. Santa arī pastāstīja par emocionālajiem izaicinājumiem ceļojuma laikā un atklāja, kā šis piedzīvojums pārveidoja viņas dzīvi. Apmeklētāji aktīvi uzdeva jautājumus un dalījās savos iespaidos. Pasākumā piedalījās arī ReTV filmēšanas grupa, un drīzumā tiks publicēts sižets par šo iedvesmojošo pasākumu televīzijas kanālā. ReTV sižetu būs iespējams noskatīties 23. oktobrī ziņu raidījumā, savukārt Latvijas Radio sižets izskanēs 27. oktobra rītā. Pasākumā bija ieradusies arī Agnese Berģe, Kurzemes remigrācijas koordinatore, kas iepazinās ar kolēģes Ingas Madžules pieredzi šādu stāstu vakaru organizēšanā un atbalstīja šo iniciatīvu, izsakot pozitīvu vērtējumu. Agnese atzinīgi novērtēja remigrācijas stāstu vakaru kā lielisku platformu, kur remigranti var dalīties savos piedzīvojumos un iedvesmot citus, un izteica savas domas arī ReTV sižetā. Pasākums bija daļa no Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores Ingas Madžules iniciatīvas, kas aicina remigrantus dalīties ar saviem stāstiem un pieredzi. "Remigrantu stāsti ir kā tilti starp mūsu tautiešiem ārvalstīs un Latviju. Katrs no viņiem nes sev līdzi ne tikai savu pieredzi, bet arī iedvesmu un motivāciju, kas var iedrošināt citus pārdomāt savu atgriešanos. Šādas sirsnīgas tikšanās sniedz kopības sajūtu un iespēju no jauna veidot saikni ar savu dzimteni," atzina Inga Madžule. Nākamā stāstu pēcpusdiena notiks 24. novembrī Ogrē, kur uzstāsies divas remigrantes – Kristīne Kolthof, kafejnīcas un vīna tirgotavas “Noliktava” īpašniece, un Rūta Treija, kriminoloģijas un tiesu psiholoģijas docētāja. Šis pasākums turpinās iedvesmojošo stāstu sēriju, kur remigranti dalās savos dzīves un profesionālajos piedzīvojumos. Aicinām visus interesentus pievienoties.
_________________________________________________________________________________ Kontaktinformācija: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā E-pasts: inga.madzule PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: +371 29432959 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā E-pasts: dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: +371 28246484
Pēc studiju beigām ASV, Reinis nolēma doties uz Čehiju, nevis uzreiz atgriezties Latvijā. „Man bija nepieciešams laiks, lai atveseļotos un atgrieztos sportiskajā formā,” viņš piebilst. Čehija bija ideāla vieta, kur viņš varēja turpināt treniņus, atgūties no traumas un pilnveidot savas prasmes augstākajā līmenī. Viņa uzturēšanās Čehijā ilga piecus gadus, ļaujot viņam pilnībā atgūt spēkus un piedalīties starptautiskās sacensībās. Reinis arī piebilst: „Mēs vienmēr zinājām, ka gribam atgriezties Latvijā, un bija skaidrs, ka mūsu atgriešanās būs saistīta ar iegūtajām zināšanām un pieredzi no ārzemēm.”
Lēmums par atgriešanos Latvijā Pagājušā gada jūnijā Reinis piedalījās Latvijas čempionātā Valmierā, un tieši tur viņš pieņēma galīgo lēmumu atgriezties Latvijā. Pēc sacensībām viņu intervēja Valmieras sporta skolas direktore, piedāvājot iespēju strādāt par treneri. Šis piedāvājums kļuva par izšķirošo faktoru, kas nostiprināja viņa un ģimenes lēmumu atgriezties dzimtenē. „Mēs gribējām, lai mūsu bērns aug Latvijā, un šī iespēja Valmierā bija tieši tas, kas mums bija vajadzīgs,” viņš stāsta. Atgriešanās un iejūšanās Valmierā Kad Reinis ar ģimeni pieņēma lēmumu atgriezties Latvijā, viņi rūpīgi plānoja šo soli. „Mums bija svarīgi, lai bērnam būtu iespēja augt latviskā vidē un lai mēs varētu būt tuvāk ģimenei un draugiem,” stāsta Reinis. Viņi izvēlējās Valmieru, jo šeit bija pieejama plaša sporta infrastruktūra, kvalitatīvas skolas un bērnudārzi, kā arī iespējas attīstīt uzņēmējdarbību. Viņi vēlējās, lai pāreja no dzīves ārzemēs uz dzīvi Latvijā būtu pēc iespējas vienkāršāka. Sākumā, meklējot dzīvesvietu Valmierā, Reinis un viņa ģimene saskārās ar izaicinājumiem, jo piemērotu mājokļu piedāvājums bija ierobežots. Tomēr viņi galu galā atrada dzīvokli Valmieras Pārgaujā, kas atbilda viņu vajadzībām. „Esam ļoti apmierināti ar savu izvēli, un Valmiera mums ir kļuvusi par ideālu mājvietu,” saka Reinis. Pāreja uz Latvijas dzīves ritmu prasīja laiku, taču Valmieras sabiedrība izrādījās draudzīga un atbalstoša, palīdzot ātrāk iejusties jaunajā vidē. „Mūsu meita sāka apmeklēt vietējo bērnudārzu, un mēs ļoti novērtējam šo kopienas sajūtu un atbalstu, ko esam saņēmuši,” viņš piebilst. Biznesa idejas dzimšana un Valmieras novada pašvaldības atbalsts Pēc veiksmīgas atgriešanās Reinis sāka domāt par to, kā izmantot savas zināšanas un pieredzi, lai veicinātu sporta izglītību Latvijā. Viņš izveidoja konceptu BST Latvia, kuru atvasināja no savas Čehijā izveidotās kompānijas BST.COACH. Reinis vēlējās izmantot tehnoloģiju potenciālu, lai sporta izglītība kļūtu pieejamāka un interesantāka visiem – no individuāliem sportistiem līdz skolām un sporta klubiem. „Mani interesē inovācijas sportā, un es redzēju iespēju apvienot mūsdienīgas tehnoloģijas ar sporta treniņu metodēm, lai sniegtu maksimālu vērtību sporta entuziastiem,” viņš skaidro. Lai īstenotu šo ideju, Reinis piedalījās Valmieras novada pašvaldības grantu konkursā “Uzņēmējdarbības atbalsts remigrantiem”. Konkursā viņa projekta ideja izcēlās ar novitāti un praktiskumu, kas ļāva viņam saņemt pašvaldības līdzfinansējumu. „Valmieras novada pašvaldības atbalsts bija izšķirošs, jo tas sniedza man iespēju ātri sākt realizēt savu ideju un iegādāties nepieciešamos resursus,” saka Reinis. Inovatīva pieeja sporta izglītībai un tās ietekme Reinis sadarbojas ar bērnu un jauniešu sporta nometnēm, kurās vada orientēšanās spēles, izmantojot BST HIKES digitālo aplikāciju. „Mēs testējām šo aplikāciju pagājušajā vasarā četrās nometnēs, no kurām trīs notika Valmierā, Sajūtu parkā. Bērni vecumā no 8 līdz 12 gadiem ar lielu aizrautību piedalījās aktivitātēs, kurās, izmantojot telefonus, tika pildīti uzdevumi un risināti izaicinājumi,” stāsta Reinis. Pēdējā no šīm nometnēm piedalījās arī diasporas latvieši, padarot šo pieredzi īpaši aizraujošu. Viņa mērķis ir attīstīt šo aplikāciju un to izmantot gan skolās, gan citās sporta nometnēs nākamajos gados. Nākotnes vīzija un ilgtspējīga attīstība Reinis Krēgers ar savu darbu ne tikai attīsta sporta izglītību Latvijā, bet arī veicina vietējās ekonomikas attīstību un ilgtspējīgus sporta projektus. Viņa mērķis ir paplašināt BST Latvia fiziskās sagatavotības risinājumus visā valsts teritorijā. „Es ticu, ka ar mūsdienu tehnoloģijām mēs varam padarīt sporta izglītību pieejamu un interesantu visiem, un es ceru, ka Latvija kļūs par paraugu citām valstīm šajā jomā,” viņš saka. Reinis uzskata, ka, izmantojot digitālas tehnoloģijas un sniedzot iespēju jauniešiem attīstīties caur sportu, viņš var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas nākotnē. Viņš cer, ka viņa pieredze un apņēmība iedvesmos citus, kas, līdzīgi viņam, izvēlas atgriezties Latvijā un izmantot savas prasmes, lai veidotu spēcīgu un veselīgu sabiedrību. ____________________________________________________________________________________________ Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā E-pasts: dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: +371 28246484 |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Svinot 
20. oktobrī Vidzemes plānošanas reģions (VPR) sadarbībā ar Mākslas telpu MALA aicina uz īpašu pēcpusdienu, kurā Santa Kora no Cēsīm dalīsies ar savu aizraujošo pieredzi, noejot ievērojamu posmu pa slaveno Svētā Jēkaba ceļu.
Valters Dāvids Ostrovskis ir viens no tiem latviešiem, kuri pēc vairāku gadu pavadīšanas ārzemēs nolēma atgriezties Latvijā. Viņa stāsts ir aizraujošs piemērs tam, kā gūt vērtīgu pieredzi ārzemēs, bet beigās saprast, ka īstās mājas un vieta, kur īstenot savus sapņus, ir dzimtenē. Atgriešanās mājās bija apzināts lēmums, kas tika balstīts ne tikai uz ilgām pēc ģimenes un dzimtenes, bet arī uz vēlmi izmantot iegūtās zināšanas un pieredzi, lai veidotu savu uzņēmējdarbību un iedvesmotu citus.
20. oktobrī Vidzemes plānošanas reģions (VPR) sadarbībā ar Mākslas telpu MALA organizēja pirmo “Remigrantu stāstu pēcpusdienu” Cēsīs, kur Santa Kora dalījās ar savu aizraujošo pieredzi no 1000 kilometru ceļojuma pa Svētā Jēkaba ceļu. Šis ceļojums, kas veda caur Camino del Norte un Camino Portugues, bija gan fizisks pārbaudījums, gan dziļa garīga pieredze, kas palīdzēja Santai atklāt jaunas dzīves dimensijas.
Reinis Krēgers, izcils vieglatlēts, pameta Latviju vairāk nekā pirms desmit gadiem, lai īstenotu savus sportiskos un akadēmiskos mērķus. Viņš devās uz ASV, kur, saņemot pilnu stipendiju Kanzasas štata universitātē, turpināja savu vieglatlētikas karjeru. Studējot un trenējoties Amerikā, Reinis ieguva starptautisku pieredzi un sasniedza izcilus rezultātus desmitcīņā. Tomēr viņa sportisko ceļu ASV pārtrauca nopietna trauma, kas prasīja ilgstošu atveseļošanos. „ASV treniņu intensitāte bija liela, un es galu galā guvu nopietnu savainojumu, kas prasīja laiku, lai pilnībā atgūtos,” stāsta Reinis.