Centralizētās siltumapgādes sistēmas tiek plānotas ilgtermiņā gan valsts, reģiona un pašvaldību līmenī. Lielākajā daļā plānošanas dokumentu energoefektivitātes un AER centralizētajās siltumapgādes sistēmās tiek norādīti kā prioritātes, paredzot detalizētākus pasākumus, piemēram veco apkures katlu nomaiņa, siltumtrašu atjaunošana un tamlīdzīgi, bet, atskaitot 3.4.“Ceļa karte uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku” 2050. gadam, nav norādīti konkrēti mērķi pārejā uz 4.paaudzes zemas temperatūras CSS.

Dati par esošajām CSS Vidzemē liecina, ka sistēmas kļūst efektīvākas, bet vēl joprojām daļā ir zems energoefektivitātes līmenis gan CSS ar AER, gan izmantojot fosilos kurināmos. Saskaņā ar pētījumu [8] divās CSS sistēmās siltuma avota efektivitāte ir zem 70%, bet četrās sistēmās no 10 apskatītajām zem 80%, kas liecina par nepieciešamību atjaunot esošos siltuma avotus. Saskaņā ar Centrālās statis-tikas pārvaldes [7] datiem zudumi siltumtīklos kopumā samazinās, bet Vidzemē veiktajā pētījumā [8] tika secināts, ka lielā daļā no apskatītajām CSS siltuma zudumi bija augstāki par statistikas datiem - sešās CSS no 8, par kurām pieejami dati zudumi bija virs 15%, kas liecina par nepieciešamību veikt uzlabojumus siltumtīklos.

Veiktie pilota projekti Vidzemē, ieviešot zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas (ZTCSS), liecina par būtiskiem ieguvumiem patērētājiem. Ilgtermiņā ieviešot ZTCSS, pārejot uz AER un patērētājiem kļūstot energoefektīvākiem, kopējie maksājumi patērētājiem samazināsies.

Palsmanes ciemā veikts detalizēts tehniski ekonomiskais pamatojums. Pēdējos piecos gados vidējie zudumi siltumtrasēs bijuši 19,50%-26,57%, bet vidējais siltuma avotu lietderības koeficients ap 70%. Izpētē novēroti liela turpgaitas un atgaitas temperatūras izkliede atkarībā no āra gaisa temperatūras, kas liecina, ka automātiskie kontrolieri nespēj nodrošināt iestatīto temperatūras grafiku. Pēdējā apku-res sezonā 2019/2020. gadā faktiskais saražotais siltumenerģijas patēriņš Palsmanē ir bijis apmēram 20% zemās, kas bijis saistīts ar siltāku apkures sezonu. Veicot datu korekciju standartgada apstākļiem redzams, ka patēriņš ir bijis līdzvērtīgs.

Esošie patērētāji Palsmanes ciemā ir ar E un F energoefektivitātes klasi. Paaugstinot objektu energo-efektivitāti, paredzams, ka ievērojami pieaugs siltumenerģijas tarifs, jo samazināsies siltuma slodze.

Izvērtējumā apskatīti trīs stratēģiskie scenāriji 4.paaudzes siltumapgādes sistēmas ieviešanai. Rīcības noteiktas gan patērētāju, gan siltuma avota pusē pakāpeniski ieviešot zemas temperatūras CSS. Aprēķinos redzams, ka veicot novecojuša siltuma avota un pārvades cauruļvadu atjaunošanu un pielaģošanu 4.paaudzes CSS, nepieaug izmaksas salīdzinot ar scenāriju, kad siltumapgādi nodrošinātu esošie apkures katli un cauruļvadi.

Galvenie ieteikumi normatīvo aktu uzlabošanai apskatīti 6.1. sadaļā, kur raksturota nepieciešamība noteikt prasības iekšējiem ēku siltumtīkliem pēc ēku atjaunošanas, lai tie būtu piemēroti ZTCSS., kā arī pāreja uz trīsdaļīgo tarifu, kas motivētu patērētājus ātrāk atjaunot ēkas un pāriet uz zemākām tem-peratūrām. Lai arī lielākā daļa normatīvo aktu ieskicē energoefektivitātes veicināšanu un pāreju uz AER, nepieciešams noteikt ZTCSS kā sasniedzamo mērķi plānošanas dokumentos.

Lai ieviestu Zemas temperatūras centralizētajā siltumapgādes sistēmā, nepieciešams sistemātiski sakārtot visu CSS, kas ietver ne tikai tehniskus risinājumus, bet arī kompleksu CSS energoplānošanu. Pāreja uz 4.paaudzes centralizēto siltumapgādes sistēmu notiek pakāpeniski kopā ar ēku atjaunošanu un pāreju uz AER.

Pētījums "Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas iespējas, rekomendācijas pie Vidzemes plānošanas reģiona esošajiem enerģētikas dokumentiem izstrāde" pieejams ŠEIT

CSS - Centralizētās siltumapgādes sistēmas

ZTCSS - Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas

AER - Atjaunojamie energoresursi