Latvijā mākslas terapija (vizuāli plastiskās mākslas terapija) ir viena no četrām mākslu terapijas specializācijām (līdzās mūzikas, deju un kustību, drāmas terapijai), kurā izmanto mākslu un radošo procesu terapeitiskā kontekstā, lai uzlabotu un veicinātu cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko labklājību.

Mākslas terapijā cilvēks tiek aicināts savas domas, jūtas un vajadzības uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu no attēliem vai atrast citu piemērotu mākslinieciskās izteiksmes veidu. Mākslas terapijā tiek izmantoti gan vārdi, gan bezvārdu „valoda” - māksla.

Mākslas terapijā svarīgs ir radošais process un tā rezultāts, pārdomas un arī saruna ar mākslas terapeitu pēc radošā procesa, ņemot vērā katra vēlmes un iespējas.

Mākslas terapija notiek drošā un atbalstošā vidē profesionāla mākslas terapeita klātbūtnē, kas palīdz mērķtiecīgi organizēt un vadīt mākslas terapijas procesu atbilstoši katra vajadzībām, vēlmēm un iespējām.

(Informācijas avots: http://www.arttherapy.lv/lv/makslas-terapija/kas-ir-makslas-terapija)

Ar mākslas terapeiti Lauru Danilāni esam tikušies nometnē bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, kas tika organizēta projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, kā arī konferencē “Deinstitucionalizācijas spēles noteikumi”, kurā Laura dalījās savā pieredzē, vadot mākslas terapijas sesijas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. No Lauras staro liels dzīvesprieks, iespējams, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņai tik labi izdodas izveidot kontaktu ar cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi.  Projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros Laura nodrošina mākslas terapijas pakalpojumus Valmierā un Madonas novadā. Lauras sniegtos pakalpojumus atzinīgi novērtējuši gan cilvēki, kas tos saņem, gan pašvaldību sociālie dienesti. Lūdzām, lai Laura pastāsta vairāk par mākslas terapiju un to, kādu grūtību risināšanai tā ir piemērota.

Laura, pastāsti, lūdzu, kāds ir mākslas terapijas mērķis?

Katram cilvēkam, apmeklējot mākslas terapiju, ir atšķirīgs mērķis. Es izstāstu par to, kas ir mākslas terapija un kādos virzienos varam strādāt. Klients izstāsta par to, kas ir viņa grūtības, un mēs vienojamies par mērķi.

Strādājot ar klientu, kuram ir garīga rakstura traucējumi, pieaicinu bērna vecāku vai asistentu, ja tas ir iespējams, lai iegūtu viedokli no cilvēka, kurš ikdienā pavada daudz laika kopā ar šo cilvēku. To praktizēju arī ar pilngadīgām personām, kurām ir garīga rakstura traucējumi. Bieži vien vecāks vai asistents redz citas problēmas, ar kurām cilvēkam būtu vērtīgi strādāt un kuras klients pats neapzinās, bet kas, iespējams, apkārtējiem traucē veidot veiksmīgu sadarbību ar šo cilvēku.

Viena no jomām, ar kuru strādā mākslas terapijā, ir cilvēka emocionālā daļa. Emociju iepazīšana, apzināšanās palīdz cilvēkam labāk izprast to, kā viņš jūtas un rīkojas atkarībā no sava noskaņojuma.

Otra joma ir cilvēka sociālās prasmes, lai saprastu, kā viņš mijiedarbojas ar otru cilvēku. Sociālo prasmju attīstīšanai var izmantot gan valodu, gan mākslas materiālus. Mākslas terapeits kopā ar klientu var veidot vienu darbu, sarunājoties vai klusējot. Ir svarīgi uzzināt, kā cilvēks jutās sadarbības laikā un kā sajuta otra iesaistīšanos.

Trešā joma ir kognitīvo funkciju pilnveide - domāšanas un atmiņas procesu veicināšana.

Sesijas neiztrūkstoša daļa ir saruna gan sesijas sākumā, gan pēc mākslas darba pabeigšanas, ja tas ir iespējams. Pārrunājam, kāds ir bijis šis radošais process klientam, un viņam ir iespēja papildināt savu mākslas darbu ar stāstu. Reizēm mākslas darbi ir abstrakti un ne vienmēr tajos ir dziļa doma, tāpēc nobeigumā pētām un pārrunājam, ko cilvēks var šajā darbā saskatīt. Mākslas terapijā es neizdaru subjektīvus secinājumus par to, ko klients ir domājis veidojot darbu, bet jautāju, ko viņš domā un jūt. Palīdzu strukturēt stāstu, lai cilvēks spētu noformulēt savas emocijas un jūtas.

Mākslas terapijas nosaukums rada asociācijas, ka terapijas laikā būs jāglezno vai jāzīmē. Ko darīt cilvēkam, kurš nav radošs un domā, ka nespēj neko skaistu izveidot vai uzzīmēt? Vai mākslas terapija ir viņam piemērota?

Nākot uz mākslas terapiju, nav prasība, lai cilvēkam būtu mākslinieciskas prasmes. Par mākslas terapiju reizēm ir maldīgs priekšstats, ka jārada akadēmiski pareizi mākslas darbi. Ir ļoti daudz tehnikas, kurās nav nepieciešamas zīmēšanas prasmes un tas ir terapeita uzdevums- dot drošības sajūtu caur tehnikām, kuras cilvēks spēj izpildīt.

Terapijas sākumā terapeits izvērtē cilvēka piemērotību vizuāli plastiskās mākslas terapijai. Ja cilvēkam ir ļoti liela pretestība un viņš atsakās darīt jebko, ko ierosina terapeits, tad jāskatās, vai cilvēkam nebūtu piemērotāks cits terapijas veids, piemēram, psihologa konsultācijas vai kāda cita mākslas terapijas specializācija. Vizuāli plastiskā mākslas terapija nav brīnumzāles, kas derēs visiem. Cilvēkam ir jābūt vēlmei iesaistīties procesā.  

Kā notiek darbs ar emocijām?

Ja tas ir darbs ar emocijām, tad tā var būt emociju iepazīšana. Piemēram, kā mēs vispār varam nosaukt savas emocijas, vai dusmas ir tikai dusmas vai zem tām ir aizvainojums, bezpalīdzība, aizkaitinājums. Tas palīdz labāk ieraudzīt, cik dažādi mēs varam justies atkarībā no situācijas.

Vai caur mākslas terapiju ir iespējams koriģēt cilvēka uzvedību? Piemēram, strādāt ar agresivitāti?

Caur mākslas terapiju var iemācīties sajust mirkli pirms gribas „mest kaut ko pret sienu”, piemēram, apzināties to, ka kļūstu dusmīgs. Mākslas terapijā ir tehnikas, kas palīdz izreaģēt trauksmi. Ir vingrinājumi, kurus, veicot sesijas sākumā, klientos mazinās trauksme. Daži cilvēki pastāvīgi izjūt trauksmi, tomēr to var piedzīvot ikviens.

Vai mākslas terapija ir piemērota bērniem ar funkcionāliem traucējumiem?

Noteikti. Mākslas terapija ir ļoti daudzpusīga, kas dod iespēju strādāt ar bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā runas traucējumiem. Mākslas terapijas process dod daudz - sava emocionālā stāvokļa apzināšanos, dažādu materiālu sajušana, komunikācijas prasmju veicināšana. Arī bērni ar jauktiem funkcionāliem traucējumiem apmeklē mākslas terapiju.

Vai mākslas terapiju var apmeklēt vecāks kopā ar bērnu?

Jā, mākslas terapijā var strādāt ar pāri, bet es neesmu strādājusi šādā pieejā. Tā var būt piemērota situācijās, kad nepieciešams uzlabot savstarpējās attiecības vai risināt kādu konfliktu.

Var strādāt arī ar visu ģimeni. Piemēram, visiem ģimenes locekļiem veidojot kopīgu kolāžu, ir redzams, kādu lomu katrs ikdienā ieņem mājās un kā ģimenes locekļi jūtas attiecībā viens pret otru.

Vai mākslas terapijas apmeklējumam ir vecuma ierobežojums? Un cik gara ir viena sesija?

Mākslas terapijā esmu strādājusi ar divgadīgiem bērniem, tomēr redzu, ka trīs gadi ir veiksmīgāks vecums, no kura sākt strādāt. Savukārt, runājot par senioriem, nav noteikts vecuma ierobežojums. Ir pansionāti, kuros senioriem nodrošina mākslas terapiju. Runājot par nodarbību ilgumu, individuālā sesija ir pusstunda vai stunda, bet ir klienti,  kuri nevar noturēt uzmanību arī pusstundu. Ir klienti, kuri ar grūtībām iekļaujas stundā, tad terapeitam stingrāk jāstrukturē sesija. Grupu nodarbība ilgst pusotru stundu.

Kādas ir pārdomas, sniedzot mākslas terapijas nodarbības projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros?

Darbā ar klientiem, kuriem ir psihiskas saslimšanas vai garīga rakstura traucējumi, esmu nonākusi pie secinājuma, ka mākslas terapija būtu palīdzoša arī šo klientu mammām, jo viņu ikdiena ir pilna rūpju un emocionālas spriedzes un nepieciešams atbalsts. Raugoties nākotnes virzienā, gribētu redzēt, lai šāds atbalsts būtu vecākiem, kas audzina bērnus, kuri nekad neizaugs.

Vairāk informācijas: 

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv