Arvien kuplākā skaitā ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā – visvairāk mūsu tautieši uz pastāvīgu dzīvi Vidzemē atgriezušies no tādām valstīm kā Lielbritānija (198 ģimenes jeb 579 cilvēki), Īrija (49 ģimenes jeb 105 cilvēki) un Norvēģija (34 ģimenes jeb 103 cilvēki), liecina Vidzemes plānošanas reģiona apkopotā pēdējo divu gadu statistika.

Tuvojoties jaunajam 2020./ 2021. mācību gadam, Smiltenes novada pašvaldība projekta Nr. 1.15/293 “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” ietvaros sarūpējusi jaunus mācību materiālus latviešu valodas apguvei visām pašvaldības vispārizglītojošajām izglītības iestādēm un Smiltenes novada bērnu un ģimeņu atbalsta centram.

Šī gada 20. jūlijā Priekuļos norisināsies sarunu vakars ar priekuliešiem, kuri atgriezušies no darba ārzemēs. Sarunā piedalīsies arī Priekuļu novada priekšsēdētāja Elīna Stapulone, Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Ija Groza. Pasākuma moderators būs Vispasaules Cēsinieku dienu rīkotājs Aigars Strauss.

Lai aktualizētu atbalsta mehānismus pieaugušajiem, bērniem un ģimenēm, kas ir atgriezušās no ārvalstīm un apmetušies uz dzīvi Gulbenes novadā, jūnijā tās pašvaldībā rīkots izglītojošs seminārs veltīts remigrācijas jautājumiem. Seminārā piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki - pašvaldības darbinieki, skolu pārstāvji un izglītības speciālisti.

Šī gada 18. jūnijā notiks seminārs Gulbenes novada pašvaldību administrācijas darbiniekiem un pedagogiem par pašvaldības iesaisti remigrācijas jautājumu risināšanā.

Sestdienas vakarā, 30. maijā, pulksten 18.00 Gulbenē norisināsies sarunu vakars “Pieredzes stāstu kokteilis”. Vakara gaitā būs iespējams dzirdēt divus stāstus – Kristīne Šķendere  atklāti stāstīs par savu pieredzi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Inga Raine dalīsies pieredzē, kuru guva Meksikā.

Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieces Ances Skujas izstrādātais zinātni pētnieciskais darbs “Remigrācijas atspoguļojums medijos: žurnāla “Ir” rakstu sērijas “Mājup” piemērs” izcīnīja I. pakāpes laureāta diplomu valstī. Darba vadītāja – vēstures skolotāja Ingūna Irbīte. Darba mērķis bija noskaidrot kā remigrācija un remigranti tiek reprezentēti žurnāla “Ir” rakstu sērijā “Mājup”. “Pētījums ir aktuāls, jo pēdējos gados remigrācijas apjomi pieaug. Mediju uzdevums ir adekvāti atspoguļot remigrācijas procesu, rādot gan pozitīvo pieredzi, gan grūtības un izaicinājumus”, savā darbā norāda Ance. “Tādā veidā tiek veicināta sabiedrības informētība, izpratne un saliedētība starp dažādām grupām.”

“Latvija ir manu senču zeme, mīļa vieta man. Te var ”ieelpot vēsturi” pat no 1200 gada. Kas tad Austrālijai – 250 gadus vēl nav nosvinējusi,” teic Miķelis Strīķis, kurš pēc Austrālijā aizvadīta mūža atgriezies uz dzīvi Latvijā.Miķeļa vecāki Latviju atstāja 1944. gadā kā bēgļi, līdz kara beigām palika Vācijā, dažus gadus vēlāk pārcēlušies uz Austrāliju. Miķelis ir dzimis 1949. gadā jau svešumā – tālajā Dienvidu kontinentā. Tomēr lielais attālums līdz dzimtenei nav liedzis runāt latviski – vecāki ar viņu runājuši tikai dzimtajā valodā. Tam bijis tīri racionāls izskaidrojums – vecāki bažījušies, ka bērns nepareizi iemācīsies angļu valodu, ar kuru pašiem nav gājis viegli. “Es sāku iet Austrālijā pamatskolā, angļu valodā zinot tikai “lūdzu” un “paldies”,” stāsta M. Strīķis.

No š.g. 30. aprīļa līdz 4. maijam notiks Valkas novada pašvaldības organizēta pavasara nometne “Iepazīsti Valku un Latviju!”. Tajā  aicināti piedalīties Valkas novada bērni no diasporas un remigrējušajām ģimenēm. Nometne paredzēta bērniem un jauniešiem no 10 gadu vecuma.

Valentīnu uz dzīvi Šveicē aizveda labs darba piedāvājums, kad viņai bija 40 gadi. Vairāk kā 10 gadi ekonomiski spēcīgajā valstī nespēja lauzt vēlmi atgriezties dzimtenē – “Jau aizbraucot skaidri zināju, ka braukšu atpakaļ. Plānoju, ka tas varētu būt īsi pirms pensijas vai pensijas vecumā. Sanāca mazliet ātrāk,” smaidot stāsta Valentīna.